SORA 2.5 - kas mainās dronu riska novērtējumā un kā to piemērot

SORA 2.5 ir JARUS atjauninātā riska novērtējuma metodoloģija dronu specifiskajai kategorijai, ko EASA publicēja kā pieņemamu atbilstības līdzekli (AMC) Regulas (ES) 2019/947 11. pantam ar ED lēmumu 2025/018/R. Tāpat kā iepriekšējā versija, tā sastāv no 10 soļiem, kuros operators nosaka zemes un gaisa risku, SAIL līmeni, containment prasības un operacionālās drošības mērķus (OSO), kas jāizpilda ekspluatācijas atļaujai.

Galvenās atšķirības ir četras. Sākotnējo zemes riska klasi nosaka pēc skaitliska iedzīvotāju blīvuma un drona maksimālā ātruma, nevis pēc kvalitatīva scenārija. M1 mitigācija sadalīta trīs daļās, bet ERP vairs nav GRC mitigācija. Containment ir trīs līmeņi un tiek noteikta pirms OSO. OSO skaits samazināts no 24 uz 17, un katram norādīts, kurš sagatavo pierādījumus. Gaisa riska soļi un SAIL tabula pēc būtības palika tādi paši.

Publicējot SORA 2.5, EASA saglabāja SORA 2.0 kā alternatīvu atbilstības līdzekli. Kuru versiju izmantot konkrētam pieteikumam, vērts saskaņot ar CAA, jo pieteikuma formām un dokumentācijai jāatbilst izvēlētajai versijai. Dažām operācijām izdevīgāka ir viena versija, dažām otra, tāpēc izvēli vērts izdarīt pirms dokumentācijas rakstīšanas.

iGRC nosaka tabulā pēc augstākā iedzīvotāju blīvuma operācijas apjomā kopā ar zemes riska buferi un pēc drona kolonnas: 1 m līdz 25 m/s, 3 m līdz 35 m/s, 8 m līdz 75 m/s, 20 m līdz 120 m/s vai 40 m līdz 200 m/s. Blīvuma joslas ir kontrolēta teritorija un mazāk par 5, 50, 500, 5 000, 50 000 vai vairāk par 50 000 cilvēkiem uz km². Piemēram, 1 m drons virs teritorijas ar blīvumu līdz 50 cilv./km² saņem iGRC 3, bet virs piepilsētas ar blīvumu līdz 5 000 cilv./km² iGRC 5.

Kuras kartes izmantot, nosaka CAA. Ja kartes nav pieejamas, var izmantot SORA 2.5 kvalitatīvos aprakstus: līdz 5 cilv./km² ir meži un lielas lauksaimniecības platības, līdz 50 ir nelielas saimniecības un ļoti lieli zemesgabali, līdz 500 ir mājas un mazi uzņēmumi ar lieliem zemesgabaliem, līdz 5 000 ir privātmāju rajoni un ēkas līdz 3-4 stāviem, līdz 50 000 ir pilsētu centri ar daudzstāvu ēkām. Ja kartes dati ir neprecīzi, operators var tos koriģēt ar citiem datiem, piemēram, apsekojumu uz vietas.

SORA 2.5 kolonnu nosaka sliktākais no diviem parametriem: izmērs vai maksimālais ātrums. Ja 1 m drons spēj lidot ātrāk par 25 m/s, tas nonāk 3 m kolonnā. Jāņem ražotāja noteiktais maksimālais komandējamais ātrums, nevis misijai iestatītais ierobežojums, jo kontroles zaudēšanas brīdī tas var nestrādāt. Ja tabula ir pārāk konservatīva, kritisko zonu var aprēķināt ar EASA rīku un pamatot citu kolonnu.

Jā. Dronam līdz 250 g ar maksimālo ātrumu līdz 25 m/s sākotnējā zemes riska klase ir 1 neatkarīgi no iedzīvotāju blīvuma, ja vien tas nelido virs cilvēku pulcēšanās. Tam arī automātiski pietiek ar zemu containment līmeni bez blakus teritorijas ierobežojumiem. Pārējie SORA soļi un OSO prasības joprojām jāizpilda.

SORA 2.5 ir četras mitigācijas. M1(A) pajumte dod -1 zemā un -2 vidējā noturīgumā. M1(B) operacionālie ierobežojumi dod -1 vidējā un -2 augstā noturīgumā. M1(C) zemes novērošana dod -1 zemā noturīgumā. M2 trieciena seku samazināšana dod -1 vidējā un -2 augstā noturīgumā. Mitigācijas piemēro skaitliskā secībā, M1(A) vidējā līmenī nedrīkst apvienot ar M1(B), un GRC nevar nolaist zemāk par kontrolētās teritorijas vērtību attiecīgajā kolonnā.

M1(A) balstās uz to, ka cilvēki vidēji ārā pavada ne vairāk kā aptuveni 10 % laika. Ja drons lido virs vides, kuru pārsvarā veido ēkas, un nespēj izlauzties cauri jumtam, lielākā daļa cilvēku ir pasargāti. Zemā noturīgumā pietiek ar deklarāciju, ka vide sastāv no ēkām un drons ir līdz 25 kg. Vidējā noturīgumā papildus jāpierāda laika ierobežojumi, piemēram, lidojumi naktī. Mitigāciju nevar izmantot virs cilvēku pulcēšanās vai teritorijām bez ēkām.

SORA 2.5 ārkārtas rīcības plāns vairs nav GRC mitigācija, tāpēc tas nevar ne samazināt, ne palielināt zemes riska klasi, kā tas bija SORA 2.0. Tomēr ERP nav pazudis: tas ir obligāta ekspluatācijas rokasgrāmatas daļa (E daļa) un tiek vērtēts caur operacionālās drošības mērķiem, piemēram, procedūrām un apkalpes apmācību.

Jā. VLOS lidojums vai BVLOS lidojums ar gaisa telpas novērotājiem ļauj pazemināt sākotnējo ARC par vienu klasi, bet ne līdz ARC-a. Piemēram, VLOS lidojums zem 150 m nekontrolētā gaisa telpā virs pilsētas no ARC-c nonāk ARC-b. ARC-d vidē var būt nepieciešama vienošanās ar gaisa satiksmes vadību. Novērotāja saziņas latentums ar pilotu nedrīkst pārsniegt 15 sekundes.

SAIL tabula ir tāda pati kā SORA 2.0: galīgā GRC līdz 2 ar ARC a, b, c, d dod SAIL I, II, IV, VI; GRC 3 dod II, II, IV, VI; GRC 4 dod III, III, IV, VI; GRC 5 dod IV, IV, IV, VI; GRC 6 dod V, V, V, VI; GRC 7 dod SAIL VI. Tā kā GRC un ARC 2.5 versijā nosaka citādi, viena un tā pati operācija abās versijās var nonākt dažādā SAIL. SAIL IV prasa EASA DVR, SAIL V un VI tipa sertifikātu, bet SAIL I-III CAA var pieņemt ražotāja atbilstības paziņojumu.

Containment nosaka, cik droši drons paliek operācijas apjomā un zemes riska buferī. SORA 2.5 ir trīs līmeņi: zems, vidējs un augsts. Līmeni nosaka tabula pēc drona izmēra, SAIL, blakus teritorijas vidējā iedzīvotāju blīvuma un lielu cilvēku pulcēšanos 1 km rādiusā. Piemēram, 1 m dronam SAIL I-II līmenī pietiek ar zemu containment, ja blakus teritorijas vidējais blīvums ir zem 50 000 cilv./km² un 1 km rādiusā nav pulcēšanās virs 40 000 cilvēku.

Blakus teritorijas ārējā robeža ir attālums, ko drons nolido 3 minūtēs ar maksimālo ātrumu, mērot no operācijas apjoma. Ja šis attālums ir mazāks par 5 km, izmanto 5 km, bet ja lielāks par 35 km, izmanto 35 km. Blakus teritorijā vērtē vidējo, nevis maksimālo iedzīvotāju blīvumu, jo nekontrolēta aizlidojuma virziens ir nejaušs.

SORA 2.5 ir 17 operacionālās drošības mērķi: #01-#09, #13, #16-#20, #23 un #24. Numerācija saglabāta no 2.0 versijas, kur bija 24 OSO ar atkārtojumiem. Katram OSO norādīts, vai pierādījumus sagatavo operators, mācību organizācija vai drona ražotājs. SAIL II līmenī 6 OSO nav jāpierāda, 10 jāizpilda zemā un tikai 1 (procedūras) vidējā noturīgumā.

FTB (functional-test-based) ir funkcionālo testu pieeja, kas ļauj drona uzticamību pierādīt ar lidojuma stundām bez kontroles zaudēšanas. Minimālais apjoms ir 30 stundas SAIL I, 300 stundas SAIL II un 3 000 stundas SAIL III līmenim, un no SAIL IV šī pieeja netiek piemērota. Uzkrātā pieredze ļauj operatoram vēlāk pretendēt uz augstāku SAIL tajos pašos operācijas apstākļos.

Pamatā izmanto 1:1 principu: buferis ir vienāds ar neparedzēto gadījumu apjoma augstumu plus puse no drona raksturīgā izmēra. Multirotoriem var izmantot ballistisko metodi, bet dronam ar izpletni un lidmašīnas tipa dronam ir savas metodes. Piemēram, multirotoram ar 1,5 m izmēru, 10 m/s ātrumu un lidojumu līdz 100 m buferis pēc 1:1 ir aptuveni 114 m, bet ballistiski aptuveni 49 m. Ja nepieciešama vidēja vai augsta containment, buferis var palielināties.

SORA 2.5 A pielikums iesaka rokasgrāmatu veidot no daļām: A vispārīgā daļa un organizācija, B procedūras, C lidojumu teritorijas ar operācijas apjoma un bufera aprēķiniem, D apmācība, E ārkārtas rīcības plāns, T drona tehniskā daļa un M tehniskā apkope. Struktūra nav obligāta, bet tā atbilst lielākās daļas aviācijas iestāžu gaidām, un to papildina atbilstības matrica, kas sasaista katru prasību ar dokumenta vietu.

1. fāzē (1.-9. solis) operators izvērtē risku un nosaka prasības: galīgo GRC, atlikušo ARC, SAIL, containment un OSO. Ieteicams jau tad saņemt CAA iepriekšēju piekrišanu šiem rezultātiem. 2. fāzē (10. solis) tiek sagatavots visaptverošais drošības portfelis ar ekspluatācijas rokasgrāmatu, pierādījumiem un galīgo atbilstības matricu, ko CAA izvērtē pirms atļaujas izsniegšanas.

Jā, metodoloģija attiecas arī uz viena cilvēka organizācijām. Tomēr riska novērtējums ir tikai sākums: jāsagatavo ekspluatācijas rokasgrāmata ar daļām A-E, T un M, lidojumu teritorijas KML formātā ar aprēķiniem, validētas procedūras, ERP, apmācību ieraksti, ražotāja pierādījumi un atbilstības matrica. Es sagatavoju pilnu dokumentācijas kopumu Tavai operācijai vai pārbaudu jau uzrakstītu dokumentāciju pirms iesniegšanas CAA.